„Nāc, Svētais Gars...”

 
Tieši šī, tūkstošiem reižu dzirdētā lūgšana, caurvija nedēļas nogali 2009. gada 4.-6. septembrī Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregācijas mājā Rīgā. Mēs bijām aptuveni trīsdesmit dažāda vecuma sievietes, Svētā Gara aicinātas. Dievs brīnumainā veidā bija atvedis mūs visas tieši uz šīm rekolekcijām, kas bija kā atpūtas vieta krustcelēs, kurās mēģinājām saprast Dieva plānu mūsu dzīvēs. Tā bija kā oāze tuksnesī jeb kā sauszeme starp nebeidzamiem ūdeņiem...

Rekolekciju ievadā kopīgi lūdzāmies seno Baznīcas vakara lūgšanu - vesperes, kā arī Svētā Gara kronīti, lūdzot žēlastību ieraudzīt, sadzirdēt un sajust to, ko Dievs no mums vēlas. Pēc vakariņām un ievadtikšanās varējām iegrimt Kristus klātbūtnē Vissvētākajā Sakramentā. Gluži kā Nikodems nakts tumsā varējām sarunāties ar Jēzu. Izteikt visas savas sāpes, problēmas, lūgumus un pateicības Kristum, kas ir Dzīvības Maize un tik neatkārtojamā veidā ir nākusi pie katra no mums, iemiesojoties mazā baltā Hostijā...

(56 bildes)

Sestdienas rīts iesākās ar kopējām laudēm klostera kapelā. Dienas gaitā sekoja dažādas konferences, kuru galvenā doma un vadlīnija bija tieši Svētā Gara iedvesmota rīcība un, līdz ar to, Dieva plāna realizēšanās ikviena dzīvē. Svēto Misi celebrēja pāvesta Benedikta XVI apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonacci. Pāvesta sūtnis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi apzināties, ka savu aicinājumu katrs realizējam tieši pēc Kristus parauga – gan priesterībā, gan ģimenē. Dienas noslēgumā tikām aicinātas uz aizlūgšanām par personīgām problēmām un lūgumiem Dievam.

Rekolekcijas noslēdzās svētdienā ar svinīgu Svēto Misi. Noslēgumā bija iespēja liecināt par piedzīvoto rekolekciju laikā, kas ir spēcīgs stiprinājums ikvienam ticīgajam. Īpaši liela nozīme liecībām ir ticības dzīves sākumā, tādēļ ir ļoti svarīgi dzirdēt un ieraudzīt Dieva darbus cilvēku dzīvēs, lai Svētais Gars patiešām ienāk ikkatrā sirdī un tur paliek...