Labdien!

Atklāti sakot, nezinu ar ko pat sākt. Tātad man ir ģimene - vīrs, meita un dēls. Ar mani notiek dīvainas lietas. Visas nepatikšanas sakās ar vasaru, kad ar māsu braucām pie ekstrasensa (kaut gan sirdsapziņa teica priekšā, lai nebraucu). Vēlāk, protams, es to ļoti nožēloju. Vēlāk sāku izjust mīlestības trūkumu uz meitu (5.g.); man uzmācās ļoti sliktas domas, vārdos pat bailes izteikt (gadu ejot uz baznīcu un lūdzoties arī mājās pamazām tiku vaļā no uzmācīgām domām); gadu vēlāk pakārās mans krusttēvs... Ļoti pārdzīvoju, man bija pat "lēkme"- bailes nomirt, drebuļi, sirdsklauves, rādījās rēgi, murgi (kādas 3 dienas), nevarēju gulēt. Sāku sliktāk dzirdēt, 2006.g. parādījās trokšņi un balsis ausīs. Balsis dīvainas- te runā kaut ko, te (lūgšanu laikā) sāk vaidēt, vai brīžiem vispār pazūd. Nobijusies, izmisusi braucu pie dziednieces (2x), bet nekas labāk nepalika. Biju pie ārstiem gan savā rajonā, gan Rīgā - pie neiroloģes, lora (pateica, ka dzirde normāla, bet stresa dēļ var būt nelielas novirzes), psihiatra (izrakstīja zāles, no kurām vēl sliktāk jutos, vairāk nedzeru). Veicu gan galvas datortomogrāfiju, gan galvas skenēšanu (viss normāli). Šogad jūtos mierīgāka, līdzsvarotāka. Turpinu iet uz baznīcu, pie grēksūdzes, lūgties mājās. Pieteicu arī aizlūgumu (apmēram 3x) par savu veselību (pašsajūta uzlabojas, bet trokšņi un balsis nepāriet).

Arī ar manu puiku notika kaut kas neaptverams. Pēc dziednieces ieteikuma apdūmoju visu māju, bērnus un sevi. Vakarā gribēju pārnest bērnu citā gultiņā, bet viņš sāka ļoti raudāt, nomierināt nevarēju. Vīrs ieteica ar svētīto ūdeni apmazgāt. To arī darīju, bet puika pusnomodā sāka spārdīt kājas un runāt- "Man nepatīk, es negribu spēlēties, man sāp, man tas ir ļoti vajadzīgs, man tas ir ļoti vajadzīgs...". Vienu brīdi viņa seja mūs pat pārbiedēja- niknuma pilna, sarkanīgas acis. Kopā ar vīru sākām skaitīt "Tēvs mūsu..." un mazais man teica: "Mammu, man no tavām lūgšanām sāp". Mēs lūdzāmies kādas 10-15min., kamēr viņš nomierinājās un aizmiga. Vēl kaut kas līdzīgs, bet daudz vieglākā formā ar puiku bija divas reizes. Tagad mans puika ir mierīgs, mīļš, paklausīgs.

Lūdzu, palīdziet man-paskaidrojiet (ja tas iespējams), kas ar mani notiek un iesakiet, ko man darīt tālāk? Jau iepriekš liels, liels, liels paldies.

Kristīne

Kristīne,

Paldies par Jūsu vēstuli, kurā man uzticējāt savu bažas un neskaidrības par dīvainajām lietām, kas notiek Jūsu dzīvē. Ja pareizi sapratu, jūs meklējiet atbildi, vai notiekošais ir izskaidrojams kā psihiskas dabas parādība vai arī – kā ļaunā gara ietekme. Diemžēl uz šo jautājumu ir grūti atrast viennozīmīgu atbildi – nevar noliegt ne vienu, nedz otru no iespējām. Lai gan ārstu diagnozes it kā nenorāda konkrētas veselības problēmas, iespējams, ka trokšņi ausīs patiešām ir pastiprinātas spriedzes un stresa rezultāts, kuru piedzīvojāt, ejot cauri visiem smagajiem notikumiem, kas atstājuši spilgtas pēdas Jūsu atmiņā (šāda pamatizjūta man radās, lasot Jūsu vēstuli).  Tomēr dotajā situācijā nevar izslēgt arī ļaunā gara darbošanos, kuru Rietumu racionālisms cenšas ignorēt. (Kontakti ar ekstrasensiem, dziedniekiem var „atvērt” durvis šo garu ietekmei, tāpēc es jums turpmāk ieteiktu meklēt palīdzību vienīgi pie ārstiem – veselības aprūpes jomā, kā arī Baznīcā – meklējot stiprinājumu dvēselei.)

Ļaunā gara  ingerence var izpausties dažādos veidos: no ikdienišķiem kārdinājumiem uz grēku līdz pat apsēstībai. Kā piemēru minēšu dažus no tiem:

1) Kārdināšana uz ļauno - sātans cenšas attālināt cilvēku no Dieva, kārdinot uz grēku. Šādus brīžus piedzīvojam katrs. Pat Jēzus savas zemes dzīves laikā tika kārdināts.

2) Mocīšana – sātans pūlas ietekmēt cilvēku, skarot vņa fizisko veselību, prvāto dzīvi, komplicē finansiālās lietas. Šeit varam atcerēties Ījabu, kurš piedzīvoja visas šīs nelaimes vienlaicīgi, tomēr saglabāja uzticību Dievam.

3) Nomāktība, apspiešana (oppression) – ārēja ietekmēšana, dīvaini trokšņi, neizskaidrojami notikumi, priekšmetu pārbīdīšana utt.

4) Uzmācība (obsession) – traucējumi cilvēka uzvedībā, kas izpaužas kā garīgā, psihiskā, emocionālā līdzsvara trūkums, kā „garīga paralīze”, domu uzmācība, murgi, pašnāvības mēģinājumi.

5) Apmeklējumi – okultisku praktiku, uzliktu lāstu rezultātā notiekoša sātana ingerence.

6) Apsēstība – sātans ienāk cilvēkā un pārņem viņa fizisko miesu (ne dvēseli!). Īpašās situācijās (piem. pasvētītu priekšmetu tuvumā) ļaunais manifestē savu klātbūtni caur agresīviem žestiem, vārdiem, zaimiem, vulgaritāti. Kā piemērs tam - egzorcismu laikā (īpašas lūgšanas par atbrīvošanu no sātana varas) ļaunā gara apsēsts piecgadīgs bērns var sākt runāt pareizā latīņu valodā, ko nekad nav mācījies, nosaukt garīdznieka grēkus, pareģot nākotni utt.  Apsēstības iemesli var būt dažādi: atdošanās akts sātanam, ilgstoša un labprātīga palikšana smagā grēka stāvoklī, lāsts uc.

Iespējams, ka iepriekš minētais uzskaitījums var vienīgi padziļināt jūsu bažas un nemieru par ļauno garu pasaules tuvumu. Tāpēc es vēlētos uzsvērt, ka, piedzīvojot problēmas, ne vienmēr jāmeklē atbilde ļauno garu pasaules tuvumā. Bieži vien izskaidrojums ir daudz vienkāršāks!!! Piemēram, Jūsu dēliņa savādā izturēšanās, kuru pieminējāt savā vēstulē, var būt vienlīdz  labi izskaidrojama ar viņa toreizējam vecumposmam raksturīgo negatīvismu un pretošanos pieaugušo pavēlēm – tādā veidā mazie cilvēkbērni cenšas apstiprināt savu tikko apjausto „neatkarības izjūtu” un pašnoteikšanos (kā Jūs norādījāt vēstulē, patlaban viņa uzvedība ir mainījusies).   Priecājos arī par to, ka pateicoties baznīcas apmeklējumiem, grēksūdzei,  ikdienas lūgšanai mājās Jūs nedaudz esiet atguvusi iekšējo mieru un Jūsu pašsajūta ir uzlabojusies. Ļoti svarīgs ir arī Jūsu vīra atbalsts, vienotība lūgšanā. Pēc manām domām, tā ir cerības un iedrošinājuma zīme. Dievs mūs patiešām nekad nepamet, pat ja savā dzīvē esam pieļāvuši kļūdas, meklējuši palīdzību „paši uz savu roku”. Iespējams, ka grūtības, kurām ejiet cauri, ir Jūsu ticības un paļāvības pārbaudījums.

Ko darīt jums? Šis jautājums izskan Jūsu vēstulē. Vispirms es gribu jūs mierināt un lūgt pārāk nesatraukties, jo tas nevar palīdzēt nedz jums, nedz Jūsu ģimenei. Svētie Raksti apstiprina, ka Dievs nekad nepieļauj kārdinājumus, kas pārspētu mūsu spēkus. „Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest” (1 Kor 10:13). Kā kristiete jūs esat aicināta palīdzību meklēt,  ticības spēkā lūdzot „Tēvs mūsu” lūgšanu, ko Jēzus mums atstāja par lūgšanas paraugu. Tās pēdējais lūgums - „pasargā mūs no ļauna”, ietver ļaunā gara realitāti. Šajā lūgumā pieminētais ļaunais nav abstrakcija, bet apzīmē zināmu personu - sātanu, nelabo, eņģeli, kas saceļas pret Dievu, pretojas Dieva nodomam un Viņa pestīšanas darbam, kas piepildījies Kristū. Tomēr  jāatzīst arī garīgās realitātes otra puse – sātans ir tikai radība, nevis Dievs, līdz ar to – VIŅA DARBĪBA IR IEROBEŽOTA!!! Man personīgi patīk salīdzinājums, ka ļaunais ir kā nikns suns, piesiets garā ķēdē. Viņš biedē mūs, skaļi rejot, tomēr nespēj neko nodarīt, ja vien paši tam netuvojamies caur okultismu, maģiju utt.

Un, visbeidzot, es domāju, ka vissvarīgākais šajā brīdī ir vienkārši uzticēt visu radušos situācijas smagumu Dievam. Vienkārša UZTICĒŠANĀS tam, ka Viņš izvadīs no šī pārbaudījuma, šķiet svarīgāka, nekā papildus lūgšanu vairošana vai izmisīga cīņa ar uzmācīgajām balsīm un trokšņiem ausīs. Pat ja šie trokšņi parādās lūgšanas laikā, mēģiniet par tiem īpaši nedomāt, nepievērst tiem uzmanību, „necīnīties” ar tiem. Ļaujiet tiem nākt un iet – kā vējš, kurš pūš, kuru nevar apturēt vai izmainīt tā virzienu. Jūsu uzdevums lai ir vienkārši palikt Dieva aizbildnieciskajā tuvumā, palikt uzticoties Viņam. Cenšieties, cik vien lielā mērā tas iespējams, novēlēt visus savus mīļos cilvēkus Dieva gādībai, lūdziet, lai Viņš pats ienāk ar savu mieru un dziedinājumu  visās Jūsu domās, darbos, bažās, atmiņās, neskaidrībās...

m. Inese Ieva