Mīļie draugi!

Prieks bija būt kopā ar jums visiem! Lai pateicība Dievam par visu, ko Viņš mums ļāva piedzīvot! 

Paldies Gunai, kura iemūžināja atmiņas BILDĒS!

Arhibīskapa uzruna Svētajā Misē >>

Mīļie draugi!

Šogad īpašā un neatkārtojamā veidā gada īsāko nakti ieskauj divas Baznīcas lielo svētku dienas – Vissvētākā Sakramenta svētki (23.jūnijā) un Jāņa Kristītāja dzimšanas diena (24. jūnijā). Tieši tad, jau otro gadu, Priedainē notiks svētā Franciska draugu TELŠU DIENAS!

Kas ir Telšu dienas?

Telšu dienas ir iespēja kristīgā garā pavadīt Jāņus, piedzīvot vienotību ar Dievu un citiem kristiešiem, kā arī nedaudz iepazīt brāli Francisku un viņa prieku par visu radīto! Tās organizē tēvi kapucīni un māsas kalpones.

Kas tajās notiks?

Pirmajā dienā, ejot Euharistiskajā procesijā pa Priedaines ielām, izdzīvosim Izraēļa tautas ceļu tuksnesī, kuru tie gāja, sekojot Kunga Godībai, kas apēnoja Derības Šķirstu, un ik dienas stiprināja savu tautu ar Maizi no debesīm. Telšu dienas šogad īpaši sasaucas ar Izraēla Būdiņu svētkiem, kuru laikā tie atcerējās tuksnesī pavadītos gadus. Pat dienas lasījums Svētajā Misē par to mums atgādinās: „Piemini visu to ceļu, pa kuru Kungs, Tavs Dievs, tevi ir vadījis (..), lai kļūtu redzams, kas norisinās Tavā sirdī. Viņš lika tev ciest grūtības un badu, deva tev  par barību mannu, lai tu atklātu, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet arī no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes” (At 8, 2-3) Savukārt jau pusnaktī ieskanēsies Jāņa Kristītāja aicinājums sagatavot Kungam ceļu, nest Viņa Vārdu pasaulē, kļūt par lāpu, kas citiem apgaismo ceļu pie Kunga...

Telšu dienas ir arī sadraudzības dienas. Līdzīgi kā svētā Franciska brāļi no visas pasaules reizi gadā mēroja ceļu uz Porcjunkulu, lai Svētā Gara nosūtīšanas svētkos, mitinoties apkārt Eņģeļu Dievmātes baznīciņai uzslietās teltīs, izdzīvotu brālīgas kopābūšanas brīdi, tā arī mēs vēlamies, lai mūsu satikšanās Priedainē kļūst par prieka pilnu vienotības brīdi ar Dievu, ar brāļiem un māsām Kristū, ar skaisto Dieva radīto pasauli. Arī šogad tiek plānoti dažādi mazi un jautri pārsteigumi, kas neļaus mums nogulēt gada īsāko nakti!!!

Garīgo vadību arī šogad uzņemsies kapucīnu tēvs Krišjānis un pr. Ilmārs Tolstovs, kopā ar mums slavēšanas naktī būs kristīgie mūziķi - Jānis Kurševs un grupa "The One"

Kā atrast Priedaini?

Mūs var samērā ērti sasniegt ar vilcienu, kas brauc Jūrmalas virzienā (aptuveni 25 minūtes no Rīgas). Braucot ar mašīnu, pagrieziens uz Priedaini ir pa labi pirms Lielupes tilta. No Priedaines stacijas jāiet pa Lielo prospektu, tad janogriežas pa kreisi Skultes ielā. Māsu kalponu klosteris atrodas Skultes ielā 4.

Skatīt Telšu dienas 2011 lielākā kartē 

Kas jāņem līdzi?

Protams, atvērta sirds! Tad vēl ieteicams paņemt telti, guļammaisu, pretodu līdzekli, kabatas lukturīti orientēšanās sacensībām, mūzikas instrumentus, Svētos Rakstus. Būtu labi paņemt arī nelielu cienastu pirmajam vakaram.

Dalības maksa ir 7Ls (pēc iespējām). Ģimenēm ar bērniem – atlaides :).

Pieteikšanās

Pieteikties var pa tel. 27 86 84 94 vai e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu . Lūdzam pieteikšanos neatlikt uz pēdējo brīdi!

Uz tikšanos Telšu dienās!

Telšu dienu programma

23. jūnijs (ceturtdiena) – Vissvētākā Sakramenta svētki

11:00     sabraukšana, telšu celšana, vainagu pīšana utt.

12:30     Izraēļa tautas pusdienas tuksnesī

14:00     Svētā Mise līdz ar klostera kapelas pasvētīšanu un Euharistisko procesiju Priedaines ielās

17:00     svētku vakariņas, sadraudzība

19:30     Vesperes un t. Krišjāņa konference par svēto Francisku

21:00     orientēšanās pasākums - kopā ar pr. Ilmāru              

23:00     slavēšana zem zvaigznēm

24. jūnijs (piektdiena) – Jāņa Kristītāja dzimšanas svētki

00:00      Svētā Mise

1:30       Dieva bērnu dziesmas, līgošana un rotaļas

3:00       lāpu gājiens uz jūru, lūdzoties Rožukroni

4:30       saullēkta sagaidīšana pie jūras, Laudes

12:30     brokast-pusdienas

14:00     slavēšana, mūziķu koncerts un citi pārsteigumi

15:00     t. Krišjāņa konference par svēto Francisku

16:00     Vesperes

17:00     atvadu vakariņas

 Uz tikšanos!

Atmiņas par Telšu dienām 2010 >>

Nenoliedzami, San Damiano krusta atpazīstamību ir vairojis svētais Francisks no Asīzes, kurš piedzīvoja dziļu garīgu atgriešanos pēc tam, kad krustā attēlotā Jēzus balss bija viņu uzrunājusi, sakot: „Francisk, ej un atjauno manu namu, kurš, kā Tu redzi, ir gruvešos.”

Pēc vairākiem gadiem šis notikums ticis dokumentēts „Triju biedru leģendā”:

Iespējams, krusta gleznošanas stils ir aizgūts no Sīrijas mūkiem, kuri bija apmetušies Umbrijā un Monte Luco kalnā pie Spoleto uzcēluši savu klosteri. Kāds nezināms XII gadsimta mākslinieks krustu ir gleznojis uz rupja auduma, kas ticis uzlīmēts uz riekstkoka dēļa (2m 10cm garumā un 1m 30cm platumā).

Toreiz ikona, iespējams, tikusi iekārta vai novietota uz paaugstinājuma baznīcas absīdā aiz altāra (tabernākula vietā), jo tajā laikā daudzās mazākas nozīmes baznīcās, jo īpaši – ja tās bijušas jau panīkušas un nolaistas (kā tas ir bijis San Damiano baznīcas gadījumā), netika uzglabāts Vissvētākais Sakraments. Krusta ikona palika šajā baznīcā līdz 1257. gadam, kad māsas klarises, pārceļoties no San Damiano uz jauno klosteri pie jaunuzceltās bazilikas Asīzē, to paņēma līdzi. Šajā bazilikā tika apglabāti vispirms svētais Francisks, bet pēc tam – arī svētā Klāra.

Septiņus gadsimtus ikona tika uzglabāta un godināta māsu klostera korī, kas atradās blakus bazilikai, taču, sākot ar 1938. gadu, ikona kopā ar citām relikvijām, lai gan aiz restēm, tika izvietota publiskai godināšanai. Savukārt 1958. gada Klusajā nedēļā krusta ikona tika pārnesta uz baziliku, kur tā tagad atrodas godināšanai vēl pieejamākā vietā – blakus Vissvētākā Sakramenta kapelai.

Analizējot krusta ikonu no mākslinieciskā viedokļa, tajā ir saskatāma trīs dažādu ikonglezniecības skolu ietekme: Sīrijas, Bizantijas un Umbrijas. No teoloģiskā viedokļa – ikonas saturs sasaucas ar Jāņa evaņģēliju.

Ko simbolizē krustā attēlotie tēli?

Triumfējošais Kristus

Pašā centrā ir attēlots Krustāsistais Jēzus Kristus, kurš vairs necieš: Viņš vairs nekarājas uz naglām, bet stāv, atbalstoties uz kāju paliktņa – brīvs no ciešanām, ar plati atvērtām acīm, kā triumfējošais Glābējs. Mīlestība, kuru ikonā simbolizē sarkanā krāsa, ir uzvarējusi grēku, sātanu un nāvi, kas, savukārt, attēloti melnā. Virs Pestītaja galvas, ērkšķu vainaga vietā, atrodas godības kronis, kuru simbolizē zelta oreols. Gailis, kurš ticis novietots Kristus ceļu augstumā, simbolizē, ka Viņš patiesi ir augšāmcēlies un uzvarējis grēku.

Ciešanu liecinieki

Blakus Kristum ir attēloti Viņa ciešanu liecinieki, kuri jau priecājas godībā par Viņa pestīšanas darba augļiem. Par to liecina zelta fons, uz kura tie ir uzgleznoti, kas simbolizē dievišķo, ka arī neproporcionāli pagarinātie personu silueti un nimbi virs to galvām. Labajā Jēzus pusē stāv Viņa Māte Marija un mīļotais māceklis Jānis, savukārt kreisajā – Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte.

Šo tēlu vidū ticis attēlots arī Simtnieks (Centurions), romiešu karapulka virsnieks, kurš pēc Jēzus piesišanas krustā bija atzinis: „Patiesi, šis bija Dieva Dēls" (Mt 27,54). Šo viņa liecību simbolizē viņa labās rokas žests. Uzreiz aiz viņa kreisā pleca attēlotas ziņkārīgo skatītāju galvas, kas pirs diviem gadu tūkstošiem vēroja uz Golgātas Kalna notiekošo. Dēļa apakšējos stūros attēloti vēl divi mazāki tēli – Longins, kurš ar šķēpu pārdūra Jēzus sānu, un otrs kareivis, kurš Viņu dzirdināja ar etiķi.

Godība

Virs Krustāsistā galvas, sarkanā aplī, kurš simbolizē debesu sfēru, ir ticis attēlots Kristus, kurš uzkāpj debesīs. Kreisajā rokā Viņš tur krustu – kā Savas uzvaras pierādījumu. Viņu apņem līksmojošo eņģeļu pulks. Pašā krusta virsotnē pusaplī ir attēlota Dieva Tēva labā roka.

Krusta pakāje

Krusta pakājē, kas ir krietni bojāta, ir uzgleznotas sešu svēto figūras, kuras ir grūti atpazīt un viennozīmīgi interpretēt. Tie var būt gan apustuļi, gan Vecās Derības personāži, gan kādi lokāli Umbrijas reģiona svētie.

Apmales rotājumi

Jāpiebilst, ka īpaša simboliska loma ir arī krusta ārējās apmales rotājumiem – gliemežvākiem. Ikonogrāfijā gliemežvāki nereti sasaucas ar pērļu veidošanās procesu: gliemenes mantijā iekritušais smilšu graudiņš kairina gliemeni un tādējādi tiek izdalīta īpaša perlamutram līdzīga viela, kas, nogulsnējoties ap mazo graudiņu, pakāpeniski veido vērtīgu pērli. Gliemežnīca tādējādi simbolizē vērtīgo, kas rodas caur sāpju un ciešanu pieredzi...

 Kunga Ciešanu Ofīcijs - sv. Franciska lūgšana

bildes (30)

Jau aizsteigušies seši gadi - izaugusi jauna sešgadnieku paaudze - kopš atvadījāmies no Pāvesta Jāņa Pāvila II. Tagad, gatavojoties viņa beatifikācijai, varam tikai nojaust, ka šī  šķiršanās mums ir daudz devusi - "tas jums par labu, ka Es aizeju..." (Jņ 16, 7)

Aicinām pārlasīt Jāņa Pāvila II pēdējo publicēto poēzijas krājumu "Romas Triptihs", kurš rakstīts it kā "uz Siksta kapelas sliekšņa" , kas ir bijusi lieciniece neskaitāmiem konklāviem, tai skaitā - 1978. gadā notikušajam... Kā atvadvārdos Pāvests apkopo savu dzīves ceļu, kura sākums un beigas tagad ir "atklātas un atsegtas" Visuredzošajā Dievā. Triptiha vārdi izskan arī kā pravietisks skatiens nākotnē - jau aiz Mūžības sliekšņa...

>>  Jānis Pāvils II ROMAS TRIPTIHS

>>  Kardināla Racingera ievadvārdi